Jau kopš senatnes upes veido pasaules telu. Platonam Sokrats stasta “ka tas uz zemes zem debesim ir radits”, par visu aptverošo Okeanos un par Acheron, kuri rupejas par dzives asinsriti.
 Šadas straumes biezi esot ar preteju virzienu, ka tas ir ar degošo dublu un pelnu upi Pyriphlegethon kura zem zemes satiekas ar savu tumši zilo pretmetu Kokytos.

Musdienas kada reala upe var mums klut par iedomatu gleznu. Un ari pati par savu pretstatu. Pie šadam upem pieder Daugava, kura plust cauri Latvijai. No vienas puses ta ir vel saglabata dabas skaistuma ainava, no otras puses mes tas krastos sastopamies ar mazak skaisto Eiropas karu vestures ainu.

Kara zimes sakas pie Daugavpils ar cietoksni no cara laikiem. Drumajiem kazematiem piepulcejas kazarmu pilsetas muri, kuru lietotaji nepartraukti mainijušies – ka pedejie padomju KGB ar vacu SS un otradi. Visa upes lejup tecejuma vacu  bruninieku ordena pedas atgadina par iekarošanas un paklaušanas bezjedzibu kristietibas varda. Un netalu no Rigas seko musu šausminošaka absurda simbols – Salaspils koncentracijas nometne.

Daugava plust tam visam neizpratne garam. Upe nesaprot, kapec mes ticam but no jauna piedzimuši no udens un gara (Jana3). Udens tacu ir zemes dzivibas mate un tam nav nekada sakara ar kariem par tevu zemi. Tas atspogulo musos mitošas ilgas pec mates – ka Madonnu gleznas, kuras Renesanses laika makslinieki reiz piepulcinaja makslas pludumam.

Daudzus gadus es gleznoju par Grinvalda ( Grünewald), da Vinci, Direra (Dürer), Pontormos Marijas temu. Gleznojumi kalpoja musu regionalajiem makslas sarikojumiem, - lidz Rosvita ierosinaja dot tam pedejo celu pari regiona robezam. Atdod tas Daugavai, vina sacija, tas varetu radit upei tada cilveka telu, kuru vina labak saprot.

Dieter Pentzek

Übersetzung: Skaidrite Ozolina
 

Deutsche Version

 ZWÖLF BILDER